lv   en   ru 
Komercbanku un investīciju šķīrējtiesa

Komercbanku un Investīciju šķīrējtiesas reglaments

Drukāt/saglabāt PDF

I VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

 

1.            KOMERCBANKU UN INVESTĪCIJU ŠĶĪRĒJTIESA

 

1.1.         Komercbanku un Investīciju šķīrējtiesa (turpmāk tekstā - šķīrējtiesa) ir šķīrējtiesa, kas darbojas pastāvīgi un ir izveidota, lai nodrošinātu šķīrējtiesai pakļauto strīdu izšķiršanu.

1.2.         Šķīrējtiesa darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Civilprocesa likuma D daļu „Šķīrējtiesa”, Šķīrējtiesu likumu, šo reglamentu, pušu vienošanos, Latvijas Republikas Satversmi, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kas attiecas uz šķīrējtiesu darbību.

1.3.         Komercbanku un Investīciju šķīrējtiesas vienīgais dibinātājs ir biedrība „Strīdu alternatīva izšķiršana”, juridiskā adrese: Auduma iela 33-2, Rīga, Latvijas Republika, LV-1024.

1.4.         Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas darbojas saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētāju amatā ieceļ biedrība „Strīdu alternatīva izšķiršana”.

1.5.         Šķīrējtiesas mājaslapas adrese: www.sktiesa.lv.

 

 

2.            ŠĶĪRĒJTIESĀ IZŠĶIRAMIE STRĪDI

 

2.1.         Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu:

2.1.1.     kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

2.1.2.     kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;

2.1.3.     kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

2.1.4.     par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

2.1.5.     par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

2.1.6.     par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;

2.1.7.     starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

2.1.8.     par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.

2.2.         Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.

 

 

3.            STRĪDA IZŠĶIRŠANĀ PIEMĒROJAMĀS MATERIĀLO TIESĪBU

UN PROCESUĀLĀS NORMAS

 

3.1.         Šķīrējtiesas procesu regulē procesuālās normas, kas ir spēkā strīda izšķiršanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas laikā.

3.2.         Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc tiesību normatīvajiem aktiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Republikas Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem.

3.3.         Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem tiesību normatīvajiem aktiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa vienošanos atzinusi par spēkā neesošu, pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamās tiesību normas nosakāmas saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma Ievada noteikumiem.

 

 

II ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS

 

4.            ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMA JĒDZIENS, PUSES UN FORMA

 

4.1.         Šķīrējtiesas līgums ir likumā noteiktajā kārtībā noslēgta vienošanās starp pusēm par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.

4.2.         Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt:

4.2.1.     rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas,

4.2.2.     Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona,

4.2.3.     cits privāto tiesību subjekts.

4.3.         Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Pušu vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesai (šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:

4.3.1.     kā atsevišķs līgums;

4.3.2.     kā speciāls noteikums pušu līgumā (šķīrējtiesas klauzula);

4.3.3.     pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.

4.4.         Šķīrējtiesas līgumu var atcelt vai grozīt saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.

4.5.         Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Komercbanku un Investīciju šķīrējtiesā, un ja otra puse neceļ par to iebildums līdz atsauksmes iesnigšanas termiņa beigām, strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.

4.6.         Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, strīda izšķiršanas kārtību, mutvārdu vai rakstveida šķīrējtiesas procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.

4.7.         Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, prezumējams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu šķīrējtiesā.

4.8.         Puses var vienoties, pēc kādas valsts likumiem apspriežama šķīrējtiesas līguma spēkā esamība. Ja puses par to nav vienojušās, piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 19. un 25.pantu.

 

 

5.            ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMA SPĒKS

 

5.1.         Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.

5.2.         Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.

5.3.         Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.

 

 

III ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA

 

6.            STRĪDA PAKĻAUTĪBA ŠĶĪRĒJTIESAI

 

6.1.         Strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, ja tas ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un ja saskaņā ar Latvijas Republikas Šķīrējtiesu likumu un reglamenta 2.punktu tas nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu kompetencei.

6.2.         (izslēgts ar 01.06.2015. reglamenta grozījumiem).

6.3.         Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.

6.4.         Jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai pēdējās sastāvs var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Parasti šķīrējtiesas sastāvs to izlemj pirmām kārtām, tomēr šķīrējtiesas sastāvs ir tiesīgs uzsākt vai turpināt šķīrējtiesas procesu un izlemt šo jautājumu, pieņemot spriedumu.

6.5.         Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs izlemt, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai un atdot prasītājam prasības pieteikumu atpakaļ bez izskatīšanas, ja prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka starp pusēm pastāv šķīrējtiesas līgums vai puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai citai šķīrējtiesai.

6.6.         Puse var iesniegt iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauts šķīrējtiesai, līdz dienai, kad beidzas atsauksmes uz prasību iesniegšanas termiņš.

6.7.         Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdzko šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izskatīšanu.

6.8.         Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.

6.9.         Ja starp pusēm ir domstarpības par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet tiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.

6.10.      Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

 

 

7.            PRASĪBAS NODROŠINĀŠANA PIRMS TĀS CELŠANAS

7.1.         Prasītājs ir tiesīgs lūgt tiesu nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Šāds prasītāja lūgums nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

 

8.            PUŠU LĪDZTIESĪBA UN SACĪKSTE

 

8.1.         Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savu viedokli.

 

 

9.            TERMIŅI

 

9.1.         Šķīrējtiesa šķīrējtiesas procesa laikā pati pēc saviem ieskatiem var noteikt procesuālo darbību termiņus, ievērojot reglamenta noteikumus. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka šķīrējtiesa.

9.2.         Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

9.3.         Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

9.4.         Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

9.5.         Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.

9.6.         Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

9.7.         Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.

9.8.         Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu tajā stundā, kad šķīrējtiesa saskaņā ar saviem iekšējās darba kārtības noteikumiem beidz darbu. Tomēr, ja prasības pieteikums vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

9.9.         Atsevišķos gadījumos, ja šķīrējtiesa to uzskata par nepieciešamu, tā pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses lūguma var pagarināt reglamentā noteiktos termiņus.

 

 

10.          PROCESUĀLO TERMIŅU NOKAVĒJUMA SEKAS,

TO APTURĒŠANA, ATJAUNOŠANAS UN PAGARINĀŠANA

 

10.1.      Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šā reglamenta vai šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.

10.2.      Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai.

10.3.      Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.

10.4.      Nokavētos procesuālos termiņus pēc ieinteresētās puses lūguma šķīrējtiesa var atjaunot, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem un termiņa atjaunošanu par lietderīgu. Atjaunojot nokavēto termiņu, šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavētās procesuālās darbības.

10.5.      Šķīrējtiesas noteiktie termiņi var tikt pagarināti pēc puses pamatota pieteikuma.

10.6.      Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai lūgums par nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet, ja pieteikums iesniegts pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj šķīrējtiesas sastāvs.

 

 

11.          KORESPONDENCE

 

11.1.      Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē, elektroniskā pasta sūtījumā vai citādi fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama vai izsniedzama adresātam personīgi pret parakstu.

11.2.      Korespondence uzskatāma par saņemtu izsniegšanas dienā, ja tā ir piegādāta un izsniegta adresātam personīgi. Ja korespondence ir nosūtīta ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tā saņemta septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tā nosūtīta elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tā saņemta divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.

11.3.      Korespondenci fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētas dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, - uz papildu adresi, bet juridiskajai personai - uz tās juridisko adresi. Ja puse saziņai ar šķīrējtiesu vai otru pusi ir norādījusi citu adresi, pusei korespondenci nosūta uz norādīto adresi.

11.4.      Korespondenci elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai vai otrai pusei, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisku pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa korespondenci nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus korespondences nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, to nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.

 

 

12.          ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA KONFIDENCIALITĀTE

 

12.1.      Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.

12.2.      Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

12.3.      Pienākums ievērot konfidencialitāti attiecas gan uz šķīrējtiesas sastāvu, gan šķīrējtiesas darbiniekiem.

 

 

13.          ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA KĀRTĪBA

 

13.1.      Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.

13.2.      Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.

13.3.      Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.

 

 

14.          STRĪDA IZŠĶIRŠANAS VIETA

 

14.1.      Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa vietu.

14.2.      Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, to nosaka šķīrējtiesa.

14.3.      Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot šķīrējtiesas procesa apstākļus.

14.4.      Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, apskatītu preci vai citu īpašumu vai dokumentus, vai pārbaudītu tos, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.

14.5.      Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu un šķīrējtiesas personāla ceļa un uzturēšanās izdevumi.

14.6.      Ja strīda izšķiršanas vieta ir Rīga, bet kāda no pusēm ir iecēlusi šķīrējtiesnesi, kura prakses vieta ir ārpus Rīgas, attiecīgā šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumus šķīrējtiesas procesa gaitā sedz puse, kas šķīrējtiesnesi ir iecēlusi.

 

 

15.          ŠĶĪRĒJTIESAS VALODA

 

15.1.      Šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa valodu.

15.2.      Ja puses vienojušās par citu procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda vai nepārvalda pietiekami, šķīrējtiesa var pieaicināt tulku.

15.3.      Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta pielikuma Nr. 3 noteikumus.

15.4.      Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

 

 

16.          PĀRSTĀVNIECĪBA

 

16.1.      Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.

16.2.      Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

16.3.      Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

16.4.      Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:

16.4.1.   kura nav sasniegusi pilngadību;

16.4.2.   kurai nodibināta aizgādnība;

16.4.3.   kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

16.4.4.   kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;

16.4.5.   kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;

16.4.6.   kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.

16.5.      Konstatējot reglamenta 16.4.punktā minētos apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs nepielaiž šādu personu civiltiesiskā strīda izšķiršanā.

16.6.      Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi Komercbanku un Investīciju šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai šķīrējtiesas procesos.

 

 

17.          ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZDEVUMI

 

17.1.      Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša  honorārs, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.3 un kas samaksājami, iesniedzot prasību šķīrējtiesā.

17.2.      Lieta šķīrējtiesā netiek izskatīta bez tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāra apmaksas. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs prasītājam jāsamaksā pirms lietas izskatīšanas.

17.3.      Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.3, ar šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus.

17.4.      Bez tam šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst maksa par tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumiem, kā arī šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.

17.5.      Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.

17.6.      Ja izšķirot strīdu ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt  ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to ir pieprasījusi, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse.

17.7.      Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka, eksperta   pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.

17.8.      Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, šķīrējtiesas priekšsēdētājs var lemt par iemaksātā šķīrējtiesneša honorāra atmaksu.

17.9.      Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.

17.10.    Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs samazināt šķīrējtiesas procesa izdevumu apmēru izskatāmajā lietā pēc savas iniciatīvas vai puses pamatota lūguma.

 

 

18.          ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA UZSĀKŠANA

 

18.1.      Šķīrējtiesas process sākas ar prasības iesniegšanas brīdi.

18.2.      Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā šķīrējtiesas priekšsēdētājam pēc šķīrējtiesas juridiskās atrašanās vietas. Prasītājam ir jānodrošina prasības pieteikuma kopijas (ar pielikumiem) tik eksemplāros, cik ir atbildētāji nosūtīšanai pēdējiem.

 

 

19.          PRASĪBAS PIETEIKUMS

 

19.1.      Prasības pieteikumā norāda:

19.1.1.   prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;

19.1.2.   atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

19.1.3.   ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

19.1.4.   prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;

19.1.5.   prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;

19.1.6.   prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

19.1.7.   prasītāja prasījumus;

19.1.8.   pievienoto dokumentu sarakstu;

19.1.9.   materiālo tiesību normas, uz kurām pamatota prasība;

19.1.10.                no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi/šķīrējtiesnešus no šķīrējtiesnešu saraksta, ja strīds izskatāms trim vai vairākiem šķīrējtiesnešiem;

19.1.11.                citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

19.2.      Prasības pieteikumam pievieno:

19.2.1.   pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta  līgumā, kura sakarā radies strīds,

19.2.2.   līgumu, kura sakarā radies strīds,

19.2.3.   dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā,

19.2.4.   dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.

19.2.5.   pierādījumus par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam, vai tik daudz pieteikuma norakstus, cik lietā ir atbildētāju.

19.3.      Prasības pieteikumu paraksta un iesniedz prasītājs vai viņa pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.

 

 

20.          ŠĶĪRĒJTIESAS DARBĪBAS PĒC PRASĪBAS PIETEIKUMA SAŅEMŠANAS

 

20.1.      Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs nekavējoties, ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā, nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu, piedāvājot atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot to apstiprinošus dokumentus, kā arī norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms trīs vai vairāk šķīrējtiesnešu sastāvā, vai vienoties ar prasītāju par šķīrējtiesnesi strīdā, ja strīds izskatāms viena šķīrējtiesneša sastāvā, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.

20.2.      Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez virzības.

20.3.      Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.

20.4.      Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.

 

21.          ATSAUKSME UZ PRASĪBU

 

21.1.      Atbildētājam tiek dots 15 (piecpadsmit) dienu termiņš atsauksmes un atbildes sniegšanai, skaitot no šķīrējtiesas paziņojuma nosūtīšanas tam. Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un nevar pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas, skaitot no šķīrējtiesas paziņojuma nosūtīšanas dienas.

21.2.      Atbildētājam savā atsauksmē jānorāda:

21.2.1.   vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā,

21.2.2.   savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu,

21.2.3.   pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti,

21.2.4.   lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu,

21.2.5.   citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā,

21.2.6.   savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.

21.3.      Atbildētājam atsauksmei jāpievieno dokumenti uz kuriem pamatoti viņa iebildumi. Atbildētājam ir jānodrošina atsauksmes kopijas (ar pielikumiem, ja tādi ir un ja tie nav otras puses rīcībā) vienlaicīga nosūtīšana prasītājam un līdzatbildētājiem. Pierādījumi par atsauksmes nosūtīšanu pārējiem lietas dalībniekiem jāpievieno atsauksmei, iesniedzot to šķīrējtiesā.

 

22.          PRETPRASĪBA

 

22.1.      Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.

22.2.      Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.

22.3.      Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes uz prasību iesniegšanai.

22.4.      Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs saskaņā ar reglamenta 10.4.punktu var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.

22.5.      Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.

22.6.      Ja  šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.

22.7.      Šķīrējtiesa pieņem pretprasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un:

22.7.1.   starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits,

22.7.2.   pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu,

22.7.3.   pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

22.8.      Par pretprasības pieņemšanu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

22.9.      Pretprasību, ko pieņēmusi šķīrējtiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.

 

 

23.          PRASĪBAS GROZĪŠANA UN PAPILDINĀŠANA

 

23.1.      Jebkura puse šķīrējtiesas procesa laikā var grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus uz prasību līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana.

23.2.      Par prasības grozīšanu un papildināšanu nav uzskatāma:

23.2.1.   prasījumu precizēšana,

23.2.2.   acīmredzamu kļūdu labošana prasībā,

23.2.3.   procentu un pieaugumu pievienošana prasībai,

23.2.4.   prasība atlīdzināt mantas vērtību sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā,

23.2.5.   prasījuma kopējās summas sastāvdaļu grozīšana šīs summas robežās,

23.2.6.   prasījuma, ar kuru lūgts atzīt tiesības, grozīšana uz prasījumu atjaunot aizskartās lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ,

23.2.7.   prasības summas palielināšana sakarā ar lietas gaitā pieaugušajām tirgus cenām.

23.3.      Ja šī punkta 1.daļā noteiktajā kārtībā tiek palielināts prasības vai pretprasības apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.

23.4.      Ja puses nav vienojušās citādi, puse var grozīt un papildināt prasību visā šķīrējtiesas procesa laikā, līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana.

23.5.      Prasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.

 

 

IV ŠĶĪRĒJTIESNEŠI

 

24.          ŠĶĪRĒJTIESNEŠI

 

24.1.      Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma, šā reglamenta noteikumiem un Šķīrējtiesu likuma noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.

24.2.      Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam un objektīvam.

24.3.      Par šķīrējtiesnesi var iecelt neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas jebkuru pilngadīgu personu:

24.3.1.   kurai nav nodibināta aizgādnība;

24.3.2.   kura ir rakstveidā piekritusi būt par šķīrējtiesnesi;

24.3.3.   kurai ir nevainojama reputācija;

24.3.4.   kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju;

24.3.5.   kurai ir vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā;

24.3.6.   uz kuru nav attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 115.pantāminētie ierobežojumi.

24.4.      Šķīrējtiesneša atbilstību tiesību normatīvo aktu un reglamenta 24.3.punkta prasībām pārbauda šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

24.5.      Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs konstatē neatbilstību šķīrējtiesnesim, kurš netiek iecelts no šķīrējtiesnešu saraksta, priekšsēdētājs trīs dienu laikā ieceļ citu šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesnešu saraksta reglamentā noteiktajā kārtībā.

 

 

25.          ŠĶĪRĒJTIESNEŠU SKAITS

 

25.1.      Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.

25.2.      Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās. Puses var vienoties arī par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu.

 

 

26.          ŠĶĪRĒJTIESNEŠU IECELŠANA

 

26.1.      Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šo reglamentu, no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr.2) ievērojot pušu līdztiesību.

26.2.      Šķīrējtiesnešu iecelšanu puses var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskai vai juridiskai personai.

26.3.      Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr. 2), šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot paziņojumu par prasības saņemšanu, piedāvā atbildētājam vienoties ar prasītāju par konkrētu šķīrējtiesnesi.

26.4.      Jebkura no pusēm var piedāvāt otrai pusei vienu vai vairākas šķīrējtiesnešu kandidatūras. Ja puses šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrēta šķīrējtiesneša iecelšanu, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

26.5.      Ja puses ir vienojušās par trim šķīrējtiesnešiem vai strīds izskatāms trīs šķīrējtiesnešu sastāvā saskaņā ar šī reglamenta 7.1.pantu, prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izvēlētais šķīrējtiesnesis no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr. 2).

26.6.      Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot reglamenta 21.panta pirmajā daļā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izvēlēties šķīrējtiesnesi.

26.7.      Ja strīds tiek izskatīts trīs šķīrējtiesnešu sastāvā katra no pusēm līdz atsauksmes uz prasību iesniegšanas termiņa beigām ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, kuri 5 (piecu) dienu laikā no atsauksmes uz prasības pieteikumu noteiktā termiņa beigām, savstarpēji vienojoties, no pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ vēl vienu šķīrējtiesnesi, kurš ir šī šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs. Ja kāda no pusēm termiņā, kas noteikts atsauksmes iesniegšanai uz prasības pieteikumu, nav norādījusi tās iecelto šķīrējtiesnesi, vai šķīrējtiesneši noteiktajā termiņā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, tos ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs no pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

26.8.      Ja strīdu izšķir vairāk kā trīs šķīrējtiesneši, katra no pusēm ieceļ šķīrējtiesnešus vienādā skaitā, kuri 5 (piecu) dienu laikā no atsauksmes uz prasības pieteikumu noteiktā termiņa beigām, savstarpēji vienojoties, no pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ vēl vienu šķīrējtiesnesi, kurš ir šī šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs. Ja kāda no pusēm termiņā, kas noteikts atsauksmes iesniegšanai uz prasības pieteikumu, nav norādījusi tās ieceltos šķīrējtiesnešus, vai šķīrējtiesneši noteiktajā termiņā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, tos ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs no pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

26.9.      Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tiem jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.

26.10.    Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina šķīrējtiesas priekšsēdētājs un paziņo to pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu šķīrējtiesas priekšsēdētājs pārbauda, vai izveidojot šķīrējtiesas sastāvu ir ievērota pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likuma un šķīrējtiesas reglamenta prasības. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs konstatē, ka šķīrējtiesas sastāvs nav izveidots atbilstoši pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likumam un šķīrējtiesas reglamentam, šķīrējtiesas priekšsēdētājs izveidoto šķīrējtiesas sastāvu neapstiprina un šķīrējtiesas sastāvs strīdā tiek veidots no jauna reglamenta noteiktajā kārtībā, novēršot pieļautos pārkāpumus.

 

 

27.          ŠĶĪRĒJTIESNEŠA ATCELŠANA

 

27.1.      Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

27.2.      Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc vienas puses lūguma var atcelt šķīrējtiesnesi jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, gadījumā, ja šķīrējtiesnesis ilgāk par 14 dienām nepilda savus pienākumus prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ.

 

 

 

28.          ŠĶĪRĒJTIESNEŠA NORAIDĪJUMA PAMATI

 

28.1.      Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

28.2.      Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās un saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 17.pantu.

28.3.      Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

 

 

29.          ŠĶĪRĒJTIESNEŠA NORAIDĪŠANAS KĀRTĪBA

 

29.1.      Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, puses var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šī šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida pieteikumu, kurā jānorāda kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamats.

29.2.      Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs 5 (piecu) dienu laikā no pieteikuma saņemšanas.

29.3.      Šķīrējtiesnesis 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tā objektivitāti un neatkarību, atstata sevi no strīda izskatīšanas un piesaka sev noraidījumu.

29.4.      Jautājumu par šķīrējtiesneša pieteiktā pašnoraidījuma pieņemšanu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs 5 (piecu) dienu laikā no pieteikuma saņemšanas.

29.5.      Ja šķīrējtiesneša noraidījums vai pašnoraidījums tiek pieņemts, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.

 

 

30.          ŠĶĪRĒJTIESNEŠA PILNVARU IZBEIGŠANĀS

 

30.1.      Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, noformējot šo vienošanos rakstiski un iesniedzot to šķīrējtiesā.

30.2.      Šķīrējtiesneša pilnvaras var tikt izbeigtas arī gadījumos, ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par vienu mēnesi (prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ), ja šķīrējtiesnesis ir atteicies no strīda izšķiršanas vai arī ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.

30.3.      Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:

30.3.1.   ja tiek pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;

30.3.2.   ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas;

30.3.3.   ja puses vienojas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;

30.3.4.   ar šķīrējtiesneša nāvi;

30.3.5.   ja uz šķīrējtiesnesi ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētie ierobežojumi.

30.4.      Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību, pēc puses vai šķīrējtiesneša pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesas priekšsēdētājs lemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanos, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.

 

 

31.          JAUNA ŠĶĪRĒJTIESNEŠA IECELŠANAS SEKAS

 

31.1.      Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīts šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs,  strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.

31.2.      Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.

 

 

V STRĪDA IZŠĶIRŠANA

 

32.          ŠĶĪRĒJTIESAS SĒDES LAIKA NOTEIKŠANA

 

32.1.      Pēc tam, kad  no atbildētāja ir saņemta atsauksme uz prasību vai arī ir notecējis atbildētājam dotais termiņš atsauksmes sniegšanai, un ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku. Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas sēdes laiku savlaicīgi paziņo pusēm. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi šķīrējtiesa nosūta  pusēm ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas pirms sēdes, ja vien puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

32.2.      Ja puses nav vienojušās par rakstveida procesu, puses vai to pārstāvji tiek uzaicināti uz šķīrējtiesas sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus.

 

 

33.          STRĪDA IZŠĶIRŠANA

 

33.1.      Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa var nolemt rīkot sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķirt strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).

33.2.      Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai  pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā jāpaziņo šķīrējtiesai līdz noteiktajam šķīrējtiesas sēdes laikam.

33.3.      Ievērojot reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par  lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt dokumentus.

33.4.      Nepieciešamības  gadījumā, ja šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa strīda izšķiršanu var atlikt.

33.5.      Ja šķīrējtiesa ir uzklausījusi pušu paskaidrojumus, šķīrējtiesa, atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai  atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus, vai  turpināt strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.

33.6.      Šķīrējtiesa nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.

 

 

 

34.          SEKAS, JA PUSE NEPIEDALĀS ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESĀ

 

34.1.      Ja atbildētājs neiesniedz šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot  to par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.

34.2.      Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja šķīrējtiesa puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, šķīrējtiesa izšķir strīdu pamatojoties uz šķīrējtiesas  rīcībā esošajiem pierādījumiem.

34.3.      Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus šķīrējtiesā, šķīrējtiesa izšķir strīdu pamatojoties uz šķīrējtiesas  rīcībā esošajiem pierādījumiem.

34.4.      Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

 

 

35.          PIERĀDĪJUMI

 

35.1.      Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

35.2.      Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu.

35.3.      Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.

35.4.      Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.

35.5.      Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.

35.6.      Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai jebkura puse dokumentus iesniedz ar  kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniegs savu prasījumu vai iebildumu  pamatojumam.

 

 

36.          EKSPERTĪZE

 

36.1.      Jebkura puse var lūgt šķīrējtiesu noteikt ekspertīzi vai arī pieaicināt vienu vai vairākus ekspertus, ja vien puses šķīrējtiesas līgumā nav vienojušās par pretējo.

36.2.      Pusei, kura vēlas, lai tiktu noteikta ekspertīze vai pieaicināti eksperti līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, motivējot savu lūgumu un norādot uz jautājumiem, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi vai arī pieaicināt ekspertus, un pievienojot iesniegumam pierādījumus par atlīdzības par eksperta pakalpojumiem iemaksu.

36.3.      Ja šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu.

36.4.      Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.

36.5.      Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.

 

 

37.          PROTOKOLS

 

37.1.      Līdz šķīrējtiesas sēdes dienai puse, kura vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem samaksu atbilstoši reglamenta pielikuma Nr. 3 norādījumiem.

37.2.      Šķīrējtiesas sēdi protokolē šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.

37.3.      Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokols jāparaksta 5 (piecu) dienu laikā pēc šķīrējtiesas sēdes. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 (piecu) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.

 

 

38.          EKSPERTA, TULKA UN SEKRETĀRA NORAIDĪJUMS

 

38.1.      Pēc puses rakstiska pieteikuma eksperts, tulks vai sekretārs var tikt noraidīti šī reglamenta 28. panta noteiktajos gadījumos. Noraidījums jāpieteic nekavējoties pēc tam, kad puse ir uzzinājusi noraidījuma pamatu. Jautājumu par noraidījumu lemj šķīrējtiesas sastāvs.

 

 

39.          PUSES IZSTĀŠANĀS PROCESUĀLĀS SEKAS

 

39.1.      Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

39.2.      Šajā gadījumā šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

39.3.      Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.

 

40.          TIESĪBAS UZ IEBILDUMIEM

 

40.1.      Ja puse uzskata, ka tiek pārkāpts kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts Šķīrējtiesu likumā, šķīrējtiesas reglamentā vai pušu šķīrējtiesas līgumā, tiklīdz tai par šādu pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam, tai ir tiesības nekavējoties iesniegt šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.

40.2.      Par šādu iebildumu pamatotību lemj  šķīrējtiesa. Ja šķīrējtiesa atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.

40.3.      Ja puse nekavējoties neiesniedz šādus rakstveida iebildumus un turpina piedalīties šķīrējtiesas procesā, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

 

 

 

VI ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMI

 

41.          NOLĒMUMU PIEŅEMŠANA

 

41.1.      Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot Šķīrējtiesu likuma 26.panta ceturtajā daļā un reglamenta 41.6.punktā minēto gadījumu.

41.2.      (izslēgts ar 14.07.2014. reglamenta grozījumiem).

41.3.      Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.

41.4.      Šķīrējtiesa nolēmumus taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja  kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas  nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

41.5.      Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.

41.6.      Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Šādi lēmumi nav jānoformē rakstveidā.

 

42.          IZLĪGUMS

 

42.1.      Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.

42.2.      Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz.

42.3.      Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda:

42.3.1.   juridiskām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi,

42.3.2.   fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,

42.3.3.   kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

42.4.      Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam jāatbilst noteikumiem, kādi ir attiecībā uz spriedumu, tam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.

 

 

43.          SPRIEDUMS

 

43.1.      Spriedumā norāda:

43.1.1.   šķīrējtiesas sastāvu,

43.1.2.   sprieduma taisīšanas datumu un vietu,

43.1.3.   ziņas par pusēm,

43.1.4.   strīda priekšmetu,

43.1.5.   sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi,

43.1.6.   secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību,

43.1.7.   piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru,

43.1.8.   konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā,

43.1.9.   kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības,

43.1.10.                kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem,

43.1.11.                šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.

43.2.      Šķīrējtiesas nolēmuma norakstu, kura atbilstību oriģinālam apliecina šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un šķīrējtiesas zīmogu, izsniedz pusei vai tās pārstāvim personīgi vai nosūta pa pastu.

43.3.      Šķīrējtiesas nolēmuma noraksts pusēm izsniedzams vai nosūtams 3 (trīs) darbdienu laikā no nolēmuma pieņemšanas.

43.4.      Rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesas sprieduma norakstu pusēm nosūta 3 (trīs) darbdienu laikā.

43.5.      (izslēgts ar 14.07.2014. reglamenta grozījumiem).

43.6.      Katra     puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt šķīrējtiesu:

43.6.1.   izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;

43.6.2.   izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;

43.6.3.   30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.

43.7.      Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesai izlemjot šādu jautājumu.

43.8.      Ja šķīrējtiesas nolēmums ir iesniedzams piespiedu izpildei, pusei, kas tiesīga griezties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei, šķīrējtiesa papildus izsniedz vai nosūta šķīrējtiesas nolēmuma oriģinālu pēc šīs puses rakstveida lūguma.

 

 

44.          NOLĒMUMA IZPILDE

 

44.1.      Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par desmit dienām.

44.2.      Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.

44.3.      Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.

 

 

45.          STRĪDA IZŠĶIRŠANAS ATLIKŠANA

 

45.1.      Šķīrējtiesai ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.

45.2.      Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, ja šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, tai skaitā ja puse vai tās pārstāvis nav ieradies uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi tādu iemeslu dēļ, kurus šķīrējtiesa ir atzinusi par attaisnojošiem, un puse vai tās pārstāvis ir pieteicis lūgumu neizskatīt strīdu bez puses vai tās pārstāvja klātbūtnes, vai pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus, kā arī citos gadījumos.

 

 

46.          ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA APTURĒŠANA

 

46.1.      Šķīrējtiesai ir pienākums apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:

46.1.1.   ir mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu,

46.1.2.   puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju,

46.1.3.   lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā,

46.1.4.   šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.

46.2.      Šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:

46.2.1.   puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā,

46.2.2.   šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi.

46.3.      Šķīrējtiesas process tiek apturēts:

46.3.1.   šī panta pirmās daļas 1. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai,

46.3.2.   šī panta pirmās daļas 2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai,

46.3.3.   šī panta pirmās daļas 3. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam,

46.3.4.   šī panta pirmās daļas 4. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajam termiņam,

46.3.5.   šī panta otrās daļas 1. un 2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos apakšpunktos minētie apstākļi.

46.4.      Par šķīrējtiesas procesa apturēšanu šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process tiek apturēts, vai termiņš, uz kādu šķīrējtiesas process apturēts.

46.5.      Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma, kuru šķīrējtiesa atzīst par pamatotu.

 

 

47.          PRASĪBAS ATSTĀŠANA BEZ IZSKATĪŠANAS

 

47.1.      Šķīrējtiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:

47.1.1.   prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem,

47.1.2.   prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota,

47.1.3.   strīds prasības lietā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā,

47.1.4.   šī reglamenta 29.panta trešās daļas noteiktajā gadījumā.

47.2.      Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas šķīrējtiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

47.3.      Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību.

 

 

48.          ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZBEIGŠANA

 

48.1.      Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

48.1.1.   prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;

48.1.2.   puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;

48.1.3.   ja šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;

48.1.4.   šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;

48.1.5.   fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.

48.2.      Ja prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

 

 

49.          PROCESA DOKUMENTU GLABĀŠANA

PĒC ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA PABEIGŠANAS

 

49.1.      Tiesvedības dokumenti 10 (desmit) gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentu uzglabāšanu veic saskaņā ar likumā noteikto arhīvu glabāšanas kārtību.

I VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 

 

1.      KOMERCBANKU UN INVESTĪCIJU ŠĶĪRĒJTIESA

 

1.1.       Komercbanku un Investīciju šķīrējtiesa (turpmāk tekstā - šķīrējtiesa) ir šķīrējtiesa, kas darbojas pastāvīgi un ir izveidota, lai nodrošinātu šķīrējtiesai pakļauto strīdu izšķiršanu.

1.2.       Šķīrējtiesa darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Civilprocesa likuma D daļu „Šķīrējtiesa”, Šķīrējtiesu likumu, šo reglamentu, pušu vienošanos, Latvijas Republikas Satversmi, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kas attiecas uz šķīrējtiesu darbību.

1.3.       Komercbanku un Investīciju šķīrējtiesas vienīgais dibinātājs ir biedrība „Strīdu alternatīva izšķiršana”, juridiskā adrese: Auduma iela 33-2, Rīga, Latvijas Republika, LV-1024.

1.4.       Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas darbojas saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētāju amatā ieceļ biedrība „Strīdu alternatīva izšķiršana”.

1.5.       Šķīrējtiesas mājaslapas adrese: www.sktiesa.lv.

 

 

2.      Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi

 

2.1.       Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu:

2.1.1.      kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

2.1.2.      kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;

2.1.3.      kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reā£istrā;

2.1.4.      par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

2.1.5.      par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

2.1.6.      par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;

2.1.7.      starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

2.1.8.      par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.

2.2.       Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.

 

 

3.      Strīda izšķiršanā piemērojamās materiālo tiesību

un procesuālās normas

 

3.1.       Šķīrējtiesas procesu regulē procesuālās normas, kas ir spēkā strīda izšķiršanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas laikā.

3.2.       Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc tiesību normatīvajiem aktiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Republikas Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem.

3.3.       Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem tiesību normatīvajiem aktiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa vienošanos atzinusi par spēkā neesošu, pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamās tiesību normas nosakāmas saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma Ievada noteikumiem.

 

 

II ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS 

 

4.      Šķīrējtiesas līguma jēdziens, puses un forma 

 

4.1.       Šķīrējtiesas līgums ir likumā noteiktajā kārtībā noslēgta vienošanās starp pusēm par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.

4.2.       Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt:

4.2.1. rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas,

4.2.2. Latvijā vai ārvalstī reā£istrēta juridiskā persona,

4.2.3. cits privāto tiesību subjekts.

4.3.       Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Pušu vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesai (šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:

4.3.1. kā atsevišķs līgums;

4.3.2. kā speciāls noteikums pušu līgumā (šķīrējtiesas klauzula);

4.3.3. pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.

4.4.       Šķīrējtiesas līgumu var atcelt vai grozīt saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.

4.5.       Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Komercbanku un Investīciju šķīrējtiesā, un ja otra puse neceļ par to iebildums līdz atsauksmes iesnigšanas termiņa beigām, strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.

4.6.       Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, strīda izšķiršanas kārtību, mutvārdu vai rakstveida šķīrējtiesas procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.

4.7.       Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, prezumējams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu šķīrējtiesā.

4.8.       Puses var vienoties, pēc kādas valsts likumiem apspriežama šķīrējtiesas līguma spēkā esamība. Ja puses par to nav vienojušās, piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 19. un 25.pantu.

 

 

5.      Šķīrējtiesas līguma spēks 

 

5.1.       Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.

5.2.       Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.

5.3.       Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.

 

 

III ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA

 

6.      Strīda pakļautība šķīrējtiesai

 

6.1.       Strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, ja tas ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un ja saskaņā ar Latvijas Republikas Šķīrējtiesu likumu un reglamenta 2.punktu tas nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu kompetencei.

6.2.       (izslēgts ar 01.06.2015. reglamenta grozījumiem).

6.3.       Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.

6.4.       Jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai pēdējās sastāvs var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Parasti šķīrējtiesas sastāvs to izlemj pirmām kārtām, tomēr šķīrējtiesas sastāvs ir tiesīgs uzsākt vai turpināt šķīrējtiesas procesu un izlemt šo jautājumu, pieņemot spriedumu.

6.5.       Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs izlemt, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai un atdot prasītājam prasības pieteikumu atpakaļ bez izskatīšanas, ja prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka starp pusēm pastāv šķīrējtiesas līgums vai puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai citai šķīrējtiesai.

6.6.       Puse var iesniegt iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauts šķīrējtiesai, līdz dienai, kad beidzas atsauksmes uz prasību iesniegšanas termiņš.

6.7.       Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdzko šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izskatīšanu.

6.8.       Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.

6.9.       Ja starp pusēm ir domstarpības par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet tiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.

6.10.   Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

 

 

7.      PRASĪBAS NODROŠINĀŠANA PIRMS TĀS CELŠANAS 

7.1.       Prasītājs ir tiesīgs lūgt tiesu nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Šāds prasītāja lūgums nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

 

8.      Pušu līdztiesība un sacīkste

 

8.1.       Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savu viedokli.

 

 

9.      Termiņi

 

9.1.       Šķīrējtiesa šķīrējtiesas procesa laikā pati pēc saviem ieskatiem var noteikt procesuālo darbību termiņus, ievērojot reglamenta noteikumus. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka šķīrējtiesa.

9.2.       Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

9.3.       Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

9.4.       Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

9.5.       Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.

9.6.       Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

9.7.       Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit āetriem.

9.8.       Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu tajā stundā, kad šķīrējtiesa saskaņā ar saviem iekšējās darba kārtības noteikumiem beidz darbu. Tomēr, ja prasības pieteikums vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit āetriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

9.9.       Atsevišķos gadījumos, ja šķīrējtiesa to uzskata par nepieciešamu, tā pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses lūguma var pagarināt reglamentā noteiktos termiņus.

 

 

10.  Procesuālo termiņu nokavējuma sekas,

to apturēšana, atjaunošanas un pagarināšana

 

10.1.   Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šā reglamenta vai šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.

10.2.   Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai.

10.3.   Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.

10.4.   Nokavētos procesuālos termiņus pēc ieinteresētās puses lūguma šķīrējtiesa var atjaunot, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem un termiņa atjaunošanu par lietderīgu. Atjaunojot nokavēto termiņu, šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavētās procesuālās darbības.

10.5.   Šķīrējtiesas noteiktie termiņi var tikt pagarināti pēc puses pamatota pieteikuma.

10.6.   Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai lūgums par nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet, ja pieteikums iesniegts pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj šķīrējtiesas sastāvs.

 

 

11.  Korespondence 

 

11.1.   Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē, elektroniskā pasta sūtījumā vai citādi fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama vai izsniedzama adresātam personīgi pret parakstu.

11.2.   Korespondence uzskatāma par saņemtu izsniegšanas dienā, ja tā ir piegādāta un izsniegta adresātam personīgi. Ja korespondence ir nosūtīta ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tā saņemta septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tā nosūtīta elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tā saņemta divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.

11.3.   Korespondenci fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētas dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, - uz papildu adresi, bet juridiskajai personai - uz tās juridisko adresi. Ja puse saziņai ar šķīrējtiesu vai otru pusi ir norādījusi citu adresi, pusei korespondenci nosūta uz norādīto adresi.

11.4.   Korespondenci elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai vai otrai pusei, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisku pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa korespondenci nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus korespondences nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, to nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.

 

 

12.  Šķīrējtiesas procesa Konfidencialitāte 

 

12.1.   Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.

12.2.   Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

12.3.   Pienākums ievērot konfidencialitāti attiecas gan uz šķīrējtiesas sastāvu, gan šķīrējtiesas darbiniekiem.

 

 

13.  Šķīrējtiesas procesa kārtība 

 

13.1.   Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.

13.2.   Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.

13.3.   Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.

 

 

14.  Strīda izšķiršanas vieta 

 

14.1.   Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa vietu.

14.2.   Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, to nosaka šķīrējtiesa.

14.3.   Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot šķīrējtiesas procesa apstākļus.

14.4.   Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, apskatītu preci vai citu īpašumu vai dokumentus, vai pārbaudītu tos, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.

14.5.   Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu un šķīrējtiesas personāla ceļa un uzturēšanās izdevumi.

14.6.   Ja strīda izšķiršanas vieta ir Rīga, bet kāda no pusēm ir iecēlusi šķīrējtiesnesi, kura prakses vieta ir ārpus Rīgas, attiecīgā šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumus šķīrējtiesas procesa gaitā sedz puse, kas šķīrējtiesnesi ir iecēlusi.

 

 

15.  Šķīrējtiesas valoda

 

15.1.   Šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa valodu.

15.2.   Ja puses vienojušās par citu procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda vai nepārvalda pietiekami, šķīrējtiesa var pieaicināt tulku.

15.3.   Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta pielikuma Nr. 3 noteikumus.

15.4.   Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

 

 

16.  PārstāvNIECĪBA  

 

16.1.   Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.

16.2.   Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

16.3.   Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

16.4.   Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:

16.4.1.  kura nav sasniegusi pilngadību;

16.4.2.   kurai nodibināta aizgādnība;

16.4.3.   kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

16.4.4.   kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;

16.4.5.   kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;

16.4.6.   kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.

16.5.   Konstatējot reglamenta 16.4.punktā minētos apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs nepielaiž šādu personu civiltiesiskā strīda izšķiršanā.

16.6.   Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi Komercbanku un Investīciju šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai šķīrējtiesas procesos.

 

 

17.  Šķīrējtiesas procesa izdevumi

 

17.1.   Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša  honorārs, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.3 un kas samaksājami, iesniedzot prasību šķīrējtiesā.

17.2.   Lieta šķīrējtiesā netiek izskatīta bez tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāra apmaksas. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs prasītājam jāsamaksā pirms lietas izskatīšanas.

17.3.   Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.3, ar šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežā£ītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus.

17.4.   Bez tam šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst maksa par tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumiem, kā arī šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.

17.5.   Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.

17.6.   Ja izšķirot strīdu ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt  ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to ir pieprasījusi, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse.

17.7.   Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka, eksperta   pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.

17.8.   Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, šķīrējtiesas priekšsēdētājs var lemt par iemaksātā šķīrējtiesneša honorāra atmaksu.

17.9.   Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.

17.10.    Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs samazināt šķīrējtiesas procesa izdevumu apmēru izskatāmajā lietā pēc savas iniciatīvas vai puses pamatota lūguma.

 

 

18.  Šķīrējtiesas procesa uzsākšana 

 

18.1.        Šķīrējtiesas process sākas ar prasības iesniegšanas brīdi.

18.2.        Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā šķīrējtiesas priekšsēdētājam pēc šķīrējtiesas juridiskās atrašanās vietas. Prasītājam ir jānodrošina prasības pieteikuma kopijas (ar pielikumiem) tik eksemplāros, cik ir atbildētāji nosūtīšanai pēdējiem.

 

 

19.  Prasības pieteikums 

 

19.1.        Prasības pieteikumā norāda:

19.1.1.       prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reā£istrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;

19.1.2.       atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reā£istrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reā£istrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

19.1.3.       ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reā£istrācijas numuru un juridisko adresi;

19.1.4.       prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;

19.1.5.       prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;

19.1.6.       prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

19.1.7.       prasītāja prasījumus;

19.1.8.       pievienoto dokumentu sarakstu;

19.1.9.       materiālo tiesību normas, uz kurām pamatota prasība;

19.1.10.   no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi/šķīrējtiesnešus no šķīrējtiesnešu saraksta, ja strīds izskatāms trim vai vairākiem šķīrējtiesnešiem;

19.1.11.   citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

19.2.        Prasības pieteikumam pievieno:

19.2.1.       pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta  līgumā, kura sakarā radies strīds,

19.2.2.       līgumu, kura sakarā radies strīds,

19.2.3.       dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā,

19.2.4.       dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.

19.2.5.       pierādījumus par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam, vai tik daudz pieteikuma norakstus, cik lietā ir atbildētāju.

19.3.        Prasības pieteikumu paraksta un iesniedz prasītājs vai viņa pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.

 

 

20.  Šķīrējtiesas darbības pēc prasības pieteikuma saņemšanas

 

20.1.   Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs nekavējoties, ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā, nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu, piedāvājot atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot to apstiprinošus dokumentus, kā arī norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms trīs vai vairāk šķīrējtiesnešu sastāvā, vai vienoties ar prasītāju par šķīrējtiesnesi strīdā, ja strīds izskatāms viena šķīrējtiesneša sastāvā, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.

20.2.   Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez virzības.

20.3.   Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.

20.4.   Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.

 

21.  Atsauksme uz prasību

 

21.1.   Atbildētājam tiek dots 15 (piecpadsmit) dienu termiņš atsauksmes un atbildes sniegšanai, skaitot no šķīrējtiesas paziņojuma nosūtīšanas tam. Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežā£ītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un nevar pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas, skaitot no šķīrējtiesas paziņojuma nosūtīšanas dienas.

21.2.   Atbildētājam savā atsauksmē jānorāda:

21.2.1.       vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā,

21.2.2.       savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu,

21.2.3.       pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti,

21.2.4.       lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu,

21.2.5.       citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā,

21.2.6.       savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.

21.3.    Atbildētājam atsauksmei jāpievieno dokumenti uz kuriem pamatoti viņa iebildumi. Atbildētājam ir jānodrošina atsauksmes kopijas (ar pielikumiem, ja tādi ir un ja tie nav otras puses rīcībā) vienlaicīga nosūtīšana prasītājam un līdzatbildētājiem. Pierādījumi par atsauksmes nosūtīšanu pārējiem lietas dalībniekiem jāpievieno atsauksmei, iesniedzot to šķīrējtiesā.

 

22.  Pretprasība

 

22.1.   Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.

22.2.   Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.

22.3.   Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes uz prasību iesniegšanai.

22.4.   Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs saskaņā ar reglamenta 10.4.punktu var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.

22.5.   Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.

22.6.   Ja  šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.

22.7.   Šķīrējtiesa pieņem pretprasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un:

22.7.1.       starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits,

22.7.2.       pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu,

22.7.3.       pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

22.8.   Par pretprasības pieņemšanu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

22.9.   Pretprasību, ko pieņēmusi šķīrējtiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.

 

 

23.  Prasības grozīšana un papildināšana

 

23.1.   Jebkura puse šķīrējtiesas procesa laikā var grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus uz prasību līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana.

23.2.   Par prasības grozīšanu un papildināšanu nav uzskatāma:

23.2.1.       prasījumu precizēšana,

23.2.2.       acīmredzamu kļūdu labošana prasībā,

23.2.3.       procentu un pieaugumu pievienošana prasībai,

23.2.4.       prasība atlīdzināt mantas vērtību sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā,

23.2.5.       prasījuma kopējās summas sastāvdaļu grozīšana šīs summas robežās,

23.2.6.       prasījuma, ar kuru lūgts atzīt tiesības, grozīšana uz prasījumu atjaunot aizskartās lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ,

23.2.7.       prasības summas palielināšana sakarā ar lietas gaitā pieaugušajām tirgus cenām.

23.3.   Ja šī punkta 1.daļā noteiktajā kārtībā tiek palielināts prasības vai pretprasības apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.

23.4.   Ja puses nav vienojušās citādi, puse var grozīt un papildināt prasību visā šķīrējtiesas procesa laikā, līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana.

23.5.   Prasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.

 

 

IV ŠĶĪRĒJTIESNEŠI

 

24.  Šķīrējtiesneši

 

24.1.   Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma, šā reglamenta noteikumiem un Šķīrējtiesu likuma noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.

24.2.   Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam un objektīvam.

24.3.   Par šķīrējtiesnesi var iecelt neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas jebkuru pilngadīgu personu:

24.3.1.       kurai nav nodibināta aizgādnība;

24.3.2.       kura ir rakstveidā piekritusi būt par šķīrējtiesnesi;

24.3.3.       kurai ir nevainojama reputācija;

24.3.4.       kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju;

24.3.5.       kurai ir vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā;

24.3.6.       uz kuru nav attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 115.pantāminētie ierobežojumi.

24.4.   Šķīrējtiesneša atbilstību tiesību normatīvo aktu un reglamenta 24.3.punkta prasībām pārbauda šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

24.5.   Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs konstatē neatbilstību šķīrējtiesnesim, kurš netiek iecelts no šķīrējtiesnešu saraksta, priekšsēdētājs trīs dienu laikā ieceļ citu šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesnešu saraksta reglamentā noteiktajā kārtībā. 

 

 

25.  Šķīrējtiesnešu skaits

 

25.1.   Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.

25.2.   Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās. Puses var vienoties arī par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu.

 

 

26.  Šķīrējtiesnešu iecelšana

 

26.1.   Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šo reglamentu, no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr.2) ievērojot pušu līdztiesību.

26.2.   Šķīrējtiesnešu iecelšanu puses var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskai vai juridiskai personai.

26.3.   Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr. 2), šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot paziņojumu par prasības saņemšanu, piedāvā atbildētājam vienoties ar prasītāju par konkrētu šķīrējtiesnesi.

26.4.    Jebkura no pusēm var piedāvāt otrai pusei vienu vai vairākas šķīrējtiesnešu kandidatūras. Ja puses šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrēta šķīrējtiesneša iecelšanu, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

26.5.   Ja puses ir vienojušās par trim šķīrējtiesnešiem vai strīds izskatāms trīs šķīrējtiesnešu sastāvā saskaņā ar šī reglamenta 7.1.pantu, prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izvēlētais šķīrējtiesnesis no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr. 2).

26.6.   Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot reglamenta 21.panta pirmajā daļā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izvēlēties šķīrējtiesnesi.

26.7.   Ja strīds tiek izskatīts trīs šķīrējtiesnešu sastāvā katra no pusēm līdz atsauksmes uz prasību iesniegšanas termiņa beigām ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, kuri 5 (piecu) dienu laikā no atsauksmes uz prasības pieteikumu noteiktā termiņa beigām, savstarpēji vienojoties, no pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ vēl vienu šķīrējtiesnesi, kurš ir šī šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs. Ja kāda no pusēm termiņā, kas noteikts atsauksmes iesniegšanai uz prasības pieteikumu, nav norādījusi tās iecelto šķīrējtiesnesi, vai šķīrējtiesneši noteiktajā termiņā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, tos ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs no pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

26.8.   Ja strīdu izšķir vairāk kā trīs šķīrējtiesneši, katra no pusēm ieceļ šķīrējtiesnešus vienādā skaitā, kuri 5 (piecu) dienu laikā no atsauksmes uz prasības pieteikumu noteiktā termiņa beigām, savstarpēji vienojoties, no pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ vēl vienu šķīrējtiesnesi, kurš ir šī šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs. Ja kāda no pusēm termiņā, kas noteikts atsauksmes iesniegšanai uz prasības pieteikumu, nav norādījusi tās ieceltos šķīrējtiesnešus, vai šķīrējtiesneši noteiktajā termiņā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, tos ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs no pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

26.9.   Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tiem jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.

26.10.    Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina šķīrējtiesas priekšsēdētājs un paziņo to pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu šķīrējtiesas priekšsēdētājs pārbauda, vai izveidojot šķīrējtiesas sastāvu ir ievērota pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likuma un šķīrējtiesas reglamenta prasības. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs konstatē, ka šķīrējtiesas sastāvs nav izveidots atbilstoši pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likumam un šķīrējtiesas reglamentam, šķīrējtiesas priekšsēdētājs izveidoto šķīrējtiesas sastāvu neapstiprina un šķīrējtiesas sastāvs strīdā tiek veidots no jauna reglamenta noteiktajā kārtībā, novēršot pieļautos pārkāpumus.

 

 

27.  Šķīrējtiesneša atcelšana

 

27.1.   Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

27.2.   Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc vienas puses lūguma var atcelt šķīrējtiesnesi jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, gadījumā, ja šķīrējtiesnesis ilgāk par 14 dienām nepilda savus pienākumus prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ.

 

 

 

28.  Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati

 

28.1.   Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

28.2.   Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās un saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 17.pantu.

28.3.   Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.



29.  Šķīrējtiesneša noraidīŠANAS kārtība

 

29.1.   Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, puses var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šī šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida pieteikumu, kurā jānorāda kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamats.

29.2.   Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs 5 (piecu) dienu laikā no pieteikuma saņemšanas.

29.3.   Šķīrējtiesnesis 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tā objektivitāti un neatkarību, atstata sevi no strīda izskatīšanas un piesaka sev noraidījumu.

29.4.   Jautājumu par šķīrējtiesneša pieteiktā pašnoraidījuma pieņemšanu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs 5 (piecu) dienu laikā no pieteikuma saņemšanas.

29.5.   Ja šķīrējtiesneša noraidījums vai pašnoraidījums tiek pieņemts, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.

 

 

30.  Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās

 

30.1.   Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, noformējot šo vienošanos rakstiski un iesniedzot to šķīrējtiesā.

30.2.   Šķīrējtiesneša pilnvaras var tikt izbeigtas arī gadījumos, ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par vienu mēnesi (prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ), ja šķīrējtiesnesis ir atteicies no strīda izšķiršanas vai arī ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.

30.3.   Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:

30.3.1.  ja tiek pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;

30.3.2.  ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas;

30.3.3.  ja puses vienojas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;

30.3.4.  ar šķīrējtiesneša nāvi;

30.3.5.  ja uz šķīrējtiesnesi ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētie ierobežojumi.

30.4.   Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību, pēc puses vai šķīrējtiesneša pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesas priekšsēdētājs lemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanos, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.

 

 

31.  Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas sekas 

 

31.1.   Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīts šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs,  strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.

31.2.   Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.

 

 

V STRĪDA IZŠĶIRŠANA  

 

32.  Šķīrējtiesas sēdes laika noteikšana

 

32.1.   Pēc tam, kad  no atbildētāja ir saņemta atsauksme uz prasību vai arī ir notecējis atbildētājam dotais termiņš atsauksmes sniegšanai, un ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku. Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas sēdes laiku savlaicīgi paziņo pusēm. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi šķīrējtiesa nosūta  pusēm ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas pirms sēdes, ja vien puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

32.2.   Ja puses nav vienojušās par rakstveida procesu, puses vai to pārstāvji tiek uzaicināti uz šķīrējtiesas sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus.

 

 

33.  Strīda izšķiršana 

 

33.1.   Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa var nolemt rīkot sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķirt strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).

33.2.   Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai  pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā jāpaziņo šķīrējtiesai līdz noteiktajam šķīrējtiesas sēdes laikam.

33.3.   Ievērojot reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par  lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt dokumentus.

33.4.   Nepieciešamības  gadījumā, ja šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa strīda izšķiršanu var atlikt.

33.5.   Ja šķīrējtiesa ir uzklausījusi pušu paskaidrojumus, šķīrējtiesa, atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai  atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus, vai  turpināt strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.

33.6.   Šķīrējtiesa nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.

 

 

 

34.  Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā 

 

34.1.   Ja atbildētājs neiesniedz šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot  to par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.

34.2.   Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja šķīrējtiesa puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, šķīrējtiesa izšķir strīdu pamatojoties uz šķīrējtiesas  rīcībā esošajiem pierādījumiem.

34.3.   Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus šķīrējtiesā, šķīrējtiesa izšķir strīdu pamatojoties uz šķīrējtiesas  rīcībā esošajiem pierādījumiem.

34.4.   Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

 

 

35.  Pierādījumi 

 

35.1.   Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

35.2.   Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu.

35.3.   Dokumentus iesniedz oriā£inālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriā£inālu. Dokumenta oriā£inālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.

35.4.   Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.

35.5.   Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.

35.6.   Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai jebkura puse dokumentus iesniedz ar  kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniegs savu prasījumu vai iebildumu  pamatojumam.

 

 

36.  Ekspertīze 

 

36.1.   Jebkura puse var lūgt šķīrējtiesu noteikt ekspertīzi vai arī pieaicināt vienu vai vairākus ekspertus, ja vien puses šķīrējtiesas līgumā nav vienojušās par pretējo.

36.2.   Pusei, kura vēlas, lai tiktu noteikta ekspertīze vai pieaicināti eksperti līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, motivējot savu lūgumu un norādot uz jautājumiem, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi vai arī pieaicināt ekspertus, un pievienojot iesniegumam pierādījumus par atlīdzības par eksperta pakalpojumiem iemaksu.

36.3.   Ja šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu.

36.4.   Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.

36.5.   Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.

 

 

37.  Protokols 

 

37.1.   Līdz šķīrējtiesas sēdes dienai puse, kura vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem samaksu atbilstoši reglamenta pielikuma Nr. 3 norādījumiem.

37.2.   Šķīrējtiesas sēdi protokolē šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.

37.3.   Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokols jāparaksta 5 (piecu) dienu laikā pēc šķīrējtiesas sēdes. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 (piecu) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.

 

 

38.  Eksperta, tulka un sekretāra noraidījums

 

38.1.   Pēc puses rakstiska pieteikuma eksperts, tulks vai sekretārs var tikt noraidīti šī reglamenta 28. panta noteiktajos gadījumos. Noraidījums jāpieteic nekavējoties pēc tam, kad puse ir uzzinājusi noraidījuma pamatu. Jautājumu par noraidījumu lemj šķīrējtiesas sastāvs.

 

 

39.  Puses izstāšanās procesuālās sekas 

 

39.1.   Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

39.2.   Šajā gadījumā šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

39.3.   Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.

       

40.  Tiesības uz iebildumiem 

 

40.1.   Ja puse uzskata, ka tiek pārkāpts kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts Šķīrējtiesu likumā, šķīrējtiesas reglamentā vai pušu šķīrējtiesas līgumā, tiklīdz tai par šādu pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam, tai ir tiesības nekavējoties iesniegt šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.

40.2.   Par šādu iebildumu pamatotību lemj  šķīrējtiesa. Ja šķīrējtiesa atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.

40.3.   Ja puse nekavējoties neiesniedz šādus rakstveida iebildumus un turpina piedalīties šķīrējtiesas procesā, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

 

 

 

VI ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMI

 

41.  Nolēmumu pieņemšana 

 

41.1.   Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot Šķīrējtiesu likuma 26.panta ceturtajā daļā un reglamenta 41.6.punktā minēto gadījumu.

41.2.   (izslēgts ar 14.07.2014. reglamenta grozījumiem).

41.3.   Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.

41.4.   Šķīrējtiesa nolēmumus taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja  kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas  nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

41.5.   Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.

41.6.   Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Šādi lēmumi nav jānoformē rakstveidā.

 

42.  Izlīgums 

 

42.1.   Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.

42.2.   Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz.

42.3.   Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda:

42.3.1.  juridiskām personām - nosaukumu, reā£istrācijas numuru un juridisko adresi,

42.3.2.  fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,

42.3.3.  kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

42.4.   Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam jāatbilst noteikumiem, kādi ir attiecībā uz spriedumu, tam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.

 

 

43.  Spriedums 

 

43.1.   Spriedumā norāda:

43.1.1.  šķīrējtiesas sastāvu,

43.1.2.  sprieduma taisīšanas datumu un vietu,

43.1.3.  ziņas par pusēm,

43.1.4.  strīda priekšmetu,

43.1.5.  sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi,

43.1.6.  secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību,

43.1.7.  piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru,

43.1.8.  konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā,

43.1.9.  kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības,

43.1.10.   kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem,

43.1.11.   šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.

43.2.   Šķīrējtiesas nolēmuma norakstu, kura atbilstību oriā£inālam apliecina šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un šķīrējtiesas zīmogu, izsniedz pusei vai tās pārstāvim personīgi vai nosūta pa pastu.

43.3.   Šķīrējtiesas nolēmuma noraksts pusēm izsniedzams vai nosūtams 3 (trīs) darbdienu laikā no nolēmuma pieņemšanas.

43.4.   Rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesas sprieduma norakstu pusēm nosūta 3 (trīs) darbdienu laikā.

43.5.   (izslēgts ar 14.07.2014. reglamenta grozījumiem).

43.6.   Katra      puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt šķīrējtiesu:

43.6.1.  izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;

43.6.2.  izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;

43.6.3.  30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.

43.7.   Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesai izlemjot šādu jautājumu.

43.8.   Ja šķīrējtiesas nolēmums ir iesniedzams piespiedu izpildei, pusei, kas tiesīga griezties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei, šķīrējtiesa papildus izsniedz vai nosūta šķīrējtiesas nolēmuma oriā£inālu pēc šīs puses rakstveida lūguma.

 

 

44.  Nolēmuma izpilde 

 

44.1.   Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par desmit dienām.

44.2.   Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.

44.3.   Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Å…ujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.



 

45.  Strīda izšķiršanas atlikšana

 

45.1.   Šķīrējtiesai ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.

45.2.   Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, ja šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, tai skaitā ja puse vai tās pārstāvis nav ieradies uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi tādu iemeslu dēļ, kurus šķīrējtiesa ir atzinusi par attaisnojošiem, un puse vai tās pārstāvis ir pieteicis lūgumu neizskatīt strīdu bez puses vai tās pārstāvja klātbūtnes, vai pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus, kā arī citos gadījumos.

 

 

46.  Šķīrējtiesas procesa apturēšana

 

46.1.   Šķīrējtiesai ir pienākums apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:

46.1.1.   ir mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu,

46.1.2.  puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju,

46.1.3.  lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā,

46.1.4.  šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.

46.2.   Šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:

46.2.1.  puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā,

46.2.2.  šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi.

46.3.   Šķīrējtiesas process tiek apturēts:

46.3.1.  šī panta pirmās daļas 1. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai,

46.3.2.  šī panta pirmās daļas 2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai,

46.3.3.  šī panta pirmās daļas 3. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam,

46.3.4.  šī panta pirmās daļas 4. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajam termiņam,

46.3.5.  šī panta otrās daļas 1. un 2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos apakšpunktos minētie apstākļi.

46.4.   Par šķīrējtiesas procesa apturēšanu šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process tiek apturēts, vai termiņš, uz kādu šķīrējtiesas process apturēts.

46.5.   Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma, kuru šķīrējtiesa atzīst par pamatotu.

 

 

47.  Prasības atstāšana bez izskatīšanas

 

47.1.   Šķīrējtiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:

47.1.1.  prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem,

47.1.2.  prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota,

47.1.3.  strīds prasības lietā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā,

47.1.4.  šī reglamenta 29.panta trešās daļas noteiktajā gadījumā.

47.2.   Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas šķīrējtiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

47.3.   Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību.

 

 

48.  Šķīrējtiesas procesa izbeigšana 

 

48.1.   Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

48.1.1.  prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;

48.1.2.  puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;

48.1.3.  ja šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;

48.1.4.  šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;

48.1.5.  fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.

48.2.   Ja prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

 

        

49.  Procesa dokumentu glabāšana

pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas

 

49.1.   Tiesvedības dokumenti 10 (desmit) gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentu uzglabāšanu veic saskaņā ar likumā noteikto arhīvu glabāšanas kārtību.


 
© 2012 - 2015 www.sktiesa.lv. E-pasts: Mājas lapa no: Dators x Dizains
 
Komercbanku un investīciju šķīrējtiesa